Nr.
p.k. |
Tekstilšķiedras nosaukums (vārdu “tekstilšķiedra” marķējumā var nenorādīt) |
Tekstilšķiedras apraksts
|
| 1 |
2 |
3 |
| 1. |
Vilna* |
šķiedra no aitu vai jēru (Ovis aries) cirpņa |
| 2. |
Alpakas, angoras, bebra, gvanako, jaka, kamieļa, kašgoras, kašmira, lamas, mohēras, ūdra, vikuņas vilna vai mati (vārdus “vilna” vai “mati” marķējumā var nenorādīt)* |
šādu dzīvnieku apmatojums: alpakas, angoras kazas, angoras truša, bebra, gvanako, jaka, kamieļa, kašgoras kazas, kašmira kazas, lamas, vikuņas, ūdra |
| 3. |
Zirgu astri vai citudzīvnieku rupjmati (dzīvnieka sugu marķējumā var nenorādīt) |
zirgu un citu dzīvnieku mati, kas nav minēti šī pielikuma 1. vai 2.punktā |
| 4. |
Zīds |
šķiedra, kas iegūta no zīdkāpura kokona |
| 5. |
Kokvilna |
šķiedra, kas iegūta no kokvilnas (Gossypium) sēklu lidpūkām |
| 6. |
Kapoks |
šķiedra, kas iegūta no kapoka (Ceiba pentandra) sēklu lidpūkām |
| 7. |
Lins |
šķiedra, kas iegūta no linu lūksnes (Linum usitatissimum) |
| 8. |
Kaņepāji |
šķiedra, kas iegūta no kaņepju lūksnes (Cannabis sativa) |
| 9. |
Džuta |
šķiedra, kas iegūta no Corchorus olitorius un Corchorus capsularis lūksnes, kā arī no Hibis-cus cannabinus, Hibiscus sabdariffa, Abutilon avcennae, Urena lobata, Urena sinuata |
| 10. |
Abaka |
šķiedra, kas iegūta no Musa textilis lapām |
| 11. |
Alfa |
šķiedra, kas iegūta no Stipa tenacissima lapām |
| 12. |
Koira(Kokoss) |
šķiedra, kas iegūta no Cocos nucifera augļu apvalka |
| 13. |
Irbulene |
šķiedra, kas iegūta no Cytisus scoparius vai Spartium junceum lūksnes |
| 14. |
Rāmija |
šķiedra, kas iegūta no Boehmeria nivea un Boehmeria tenacissima lūksnes |
| 15. |
Sizals |
šķiedra, kas iegūta no Agave sisalana lapām |
| 16. |
Sunna |
šķiedra, kas iegūta no Crotalaria juncea lūksnes |
| 17. |
Henekens |
šķiedra, kas iegūta no Agave fourcroydes lapām |
| 18. |
Magejs |
šķiedra, kas iegūta no Agave cantala lapām |
| 19. |
Acetāts |
celulozes acetātšķiedra, kurā 74–92 % hidroksilgrupu ir acetilētas |
| 20. |
Algināts |
šķiedra, kas iegūta no algīnskābes metālu sāļiem |
| 21. |
Kupro |
reģenerēta celulozes šķiedra, kas iegūta ar vara- amonjaka reaģenta paņēmienu |
| 22. |
Modālviskoze |
reģenerētas celulozes šķiedra, kas iegūta modificētā viskozes procesā un kurai ir augsts trūkšanas spēks un modulis mitrā stāvoklī. Trūkšanas spēks kondicionētā stāvoklī (Bc) un spēks, kas nepieciešams, lai iegūtu pagarinājumu 5 %mitrā stāvoklī (Bm), ir:Bc (CN) >1,3 √T + 2T;Bm (CN) >0,5√T, kurT – vidējais lineārais blīvums deciteksu mērvienībās |
| 23. |
Proteīns |
šķiedra, kas iegūta no dabiskām olbaltumvielām, kuras reģenerētas un stabilizētas, iedarbojoties uz tām ar ķīmiskajām vielām |
| 24. |
Triacetāts |
celulozes acetātšķiedra, kurā vismaz 92 % hidroksilgrupu ir acetilētas |
| 25. |
Viskoze |
reģenerēta celulozes šķiedra, kas veidota viskozes procesā filamentšķiedru un štāpeļšķiedru ieguvei |
| 26. |
Akrils |
šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs vismaz 85 % masas ir akrilnitrila elementārvienību |
| 27. |
Hloršķiedra |
šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs vairāk nekā 50 % masas ir vinilhlorīda vai vinilidēnhlorīda elementārvienību |
| 28. |
Fluoršķiedra |
šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdes sastāv no tetrafluoretilēna elementārvienībām |
| 29. |
Modakrils |
šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs 50–85 % masas ir akrilnitrila elementārvienību |
| 30. |
Poliamīds vai neilons |
šķiedra, kas veidota no sintētiskām lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs atkārtojas amīdu saites, no kurām vismaz 85 % ir saistītas ar alifātiskajām vai cikloalifātiskajām vienībām |
| 31. |
Aramīds |
šķiedra, kas veidota no sintētiskām lineārām makromolekulām, kuras sastāv no aromātiskām grupām, kas savienotas ar amīda vai imīda saitēm, no kurām vismaz 85 % ir tieši saistītas ar diviem aromātiskajiem gredzeniem un ar vairākām imīdu saitēm, ja to nav vairāk par amīda saišu skaitu |
| 32. |
Poliimīds |
šķiedra, kas veidota no sintētiskām lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs periodiski atkārtojas imīdu funkcionālās grupas |
| 33. |
Liocels |
reģenerēta celulozes šķiedra, kas iegūta ar slapjās formēšanas paņēmienu no šķīduma organiskos šķīdinātājos |
| 34. |
Polilaktīds |
šķiedra, ko veido lineārās makromolekulas, kuru ķēdē (pēc masas) ir vismaz 85 % pienskābes esteru, ko iegūst no dabā sastopamiem cukuriem, un kuru kušanas temperatūra ir vismaz 135 °C |
| 35. |
Poliesters |
šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs vismaz 85 % masas ir diola un tereftālskābes estera elementārvienību |
| 36. |
Polietilēns |
šķiedra, kas veidota no neaizvietota alifātiskā piesātinātā ogļūdeņraža lineārajām makromolekulām |
| 37. |
Polipropilēns |
šķiedra, kas veidota no alifātiskā piesātinātā ogļūdeņraža lineārajām makromolekulām, kur vienam no diviem oglekļa atomiem pievienota metilgrupa izotaktiskā sakārtojumā |
| 38. |
Polikarbamīds |
šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs atkārtojas karbamīda atlikuma funkcionālās grupas (NH- CO- NH) |
| 39. |
Poliuretāns |
šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs atkārtojasuretāna funkcionālās grupas |
| 40. |
Vinilāls |
šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdes ir veidotas no polivinilspirta, kuram ir dažādas acetilēšanas pakāpes |
| 41. |
Trivinils |
šķiedra, kas veidota no akrilnitrila kopolimēra, kurā ir hlorēts vinilmonomērs un trešais vinilmonomērs, no kuriem neviena nav vairāk par 50 % no kopējās masas |
| 42. |
Elastodiēns |
elastošķiedra, kas iegūta no dabiskā vai sintētiskā poliizoprēna vai no viena vai vairākiem diēniem, kas polimerizēti bez vinilmonomēriem vai ar vienu vai vairākiem vinilmonomēriem un kas pēc trīskāršas izstiepšanas tūlīt pamatā atgūst sākotnējo garumu |
| 43. |
Elastāns |
elastošķiedra, kas veidota no vismaz 85 % masas segmentēta poliuretāna un kas pēc trīskāršas izstiepšanas tūlīt pamatā atgūst sākotnējo garumu |
| 44. |
Stikla šķiedra |
šķiedra, kas veidota no stikla |
| 45. |
Nosaukums, kas atbilst materiālam, no kura veidotas attiecīgās šķiedras, piemēram, metāla (metāliska, metalizēta), azbesta, papīra vai cita materiāla, kuram seko (vai neseko) vārds “šķiedra” vai “pavediens” |
šķiedras, kas iegūtas no materiāliem, kas nav minēti iepriekš |
| 46. |
Elastomultiesteris |
Šķiedra, kura veidojas, mijiedarbojoties divām vai vairākām ķīmiski atšķirīgām un divās vai vairākās atšķirīgās fāzēs esošām lineārām makromolekulām (nevienai nepārsniedzot 85 % no masas), un kurā noteicošā funkcionālā vienība ir esteru grupas (vismaz 85 %), un kura, pēc atbilstošas apstrādes to izstiepjot pusotru reizi garāku par sākotnējo garumu un pēc tam atbrīvojot, strauji un gandrīz pilnībā atgūst sākotnējo garumu |
Putekļains plauktiņš 