Putekļains plauktiņš

Runa ir par manu mammu (45). Pirms apmēram gada viņa izšķīrās ar savu draugu (tur jau tāpat bija skaidrs, ka beigsies agri vai vēlu) un tagad dzer antidepresantus, zvana man katru pārdienu, raud spilvenā un pārdzīvo. Pārdzīvo, ka ir viena.
Sakiet, dāmas, vai ir cerība satikt vēl kādu normālu vīrieti ap 40? Vai viņi visi tikai meklē jaunākas…
Objektīvi varu 100% teikt, ka mana mamma izskatās ļoti labi (līdzīga dziedātājai Madonnai), jaunāka saviem gadiem, gudra, ar humora izjūtu, materiāli neatkarīga, ir kompānijas īpašniece un vadītāja, ir māja, mašīna… ir viss.
Viņa ir ļoti aizņemta biznesā, nav neviena draudzene ar ko kopā kaut kur aiziet, es dzīvoju citā valstī, un man sāk aptrūkties padomi, ko viņai ieteikt. Jo reāli izskatās (izklausās no tā, ko viņa saka), ka visi ap 40 ir aizņemti vai arī, ja šķīrušies, tad aiziet pie jaunākām.
Man ir smagi to apzināties. Viņa ir viena. Bet es neticu, ka ir tik šausmīgs normālu vīriešu deficīts. Kur viņi visi ir??

njuu..tu jau runā kā par vismaz 80gadnieci…

undercover
Objektīvi varu 100% teikt, ka mana mamma izskatās ļoti labi (līdzīga dziedātājai Madonnai), jaunāka saviem gadiem, gudra, ar humora izjūtu, materiāli neatkarīga, ir kompānijas īpašniece un vadītāja, ir māja, mašīna… ir viss.
Viņa ir ļoti aizņemta biznesā un
Pirms apmēram gada viņa izšķīrās ar savu draugu (tur jau tāpat bija skaidrs, ka beigsies agri vai vēlu) un tagad dzer antidepresantus, zvana man katru pārdienu, raud spilvenā un pārdzīvo. Pārdzīvo, ka ir viena.
nu nekaadies neklapee kopaa
tatad tava maate ir stipra sieviete, jka dzivee ir sasnioegusi to, kas vinai ir
sadas sievietes pardzivo, bet nu viriesha deelj vinu dzive nebeidzas
tu parspilee….
iesaki, lai aizbrauc z kurortu un atrod sev kaadu kurort romaanu

Kādā ziņā? Njuuu… viņa patiešām ir supersieviete – visu var, viss ir, izskatās perfekti.. bet šī ir joma, kur nenotiek tā, kā gribētos.
Es esmu viņas meita un droši vien, ka ietekmējos no tām depresīvajām runām, ka nekas vairs nebūs, nevienam viņu nevajag… un, ja nekas nemainīsies, tad dzīvei nav jēgas…

Bet es neticu, ka ir tik šausmīgs normālu vīriešu deficīts. Kur viņi visi ir??
Lielākoties apmiruši. Vai nodzērušies. Vai galīgi nederīgi kopdzīvei. Elementāra statistika.

Redzi, Tavai mammai (nu es parasti tā iesaku) es ieteiktu psihologu/psihoterapeitu. Jo vaina jau nav večos, bet viņā pašā – nu kāpēc tādai izskatīgai jaunai sievietei vērtība pašas acīs atkarīga tikai no krāna blakus? Vientulība, protams, dažreiz ir destruktīva. Bet tikai dažreiz

Un vēl – kas viņai liedz dabūt jaunāku vīrieti? Aizspriedumi? Mazvērtības sajūta? Nu tur bez psihoterapijas neiztikt. Vispirms jāsakārto sevi. Tad būs i foršs vīrietis, i veiksmīga kopdzīve.

Varbū vajag meklēt jaunāku? Madonnas vīrs arī par 10 gadiem jaunāks.
Tas tā jociņam, bet galvenais nesēdēt mājās, neierakties tikai darbā.
Sliktāk tas, ka viņai nav draudzenes, nekā tas, ka nav vīrieša (uz sitienu).
Vajag draudzeni, ar kuru kopā iziet tautaas un vispar interesanti pavadit laiku – braukt celojumos, iet uz restoraniem ut.t. Uzaicini pie sevis ciemos, lai mammai uzlabojas garastāvoklis.

undercover
saki lai brauc atpusties un izladeejas ar kaadu jaunaaku jauneekli
galvenais , lai sho alfonso nesaak uztureet
vispaar nu nav problema atrast, lai celo, atpuushas, izklaideejas

[b]Primula[/b]
Nepārspīlēju. Jā, viņa ir stipra, bet viņa grib satikt kādu, kas būtu stiprāks… Laikam jau tur tā sāpe. Visi viņas vīrieši bijuši vājāki un nespēj pavilkt viņas apgriezienus…
Viņas mamma izdarīja pašnāvību, jo manas mammas tēvs viņu pameta. Tā sāpe ir dziļa.

[b]minni[/b] Viņai bija 10 gadus jaunāks. Tas ir tas, kurš viņu pagājušajā gadā pameta. Aizgāja pie kaut kādas pelēkas peles.

undercover
nu tad, lai apciemo teví, kopaa iziesiet atpuusties, izklaideeties.

[Papildināts: 12:02:2008 09:44:01]

undercover
ko tava mamma tagad dara? pazvani un pasaki, ka esi par vinu temu netaa ielikusi, lai vina palasa, padiskutee ar.

Viņas mamma izdarīja pašnāvību, jo manas mammas tēvs viņu pameta. Tā sāpe ir dziļa.

viennozīmīgi – lai pārrautu to \”likteņa pirktu\”, kā vinā droši vien tagad domā, vajaga psihoterapiju. Ilgu. Un jums abām. Jo, man bail, ka pēc tagadējiem kreņķiem, Tu pati ap gadiem 40 uzvedīsies tieši tāpatās. jo tas jau izveidosies par \”mums ģimenē tā pieņemts\”.
Kaut gan ar prātu apit saproti, ka neviens vecis nav Tavas dzīves/dzīvības vērts.

man jau liekas, ka tā trakākā problēma ir nevis gadu skaits, bet tas, ka viņa kopumā dzīvē ir tik \”veiksmīga\”, tādēļ jo grūtāk dzīvē šo privātās jomas _{it kā} fiasko akceptēt. it kā. tomēr… arī mana mamma ir gudra, forša, smuka, pašpietiekama utt. un ļoti stipra sieviete. un man likās, ka pēc šķiršanās ar tēti, viņa dzīvi nodzīvos viena. _{nu kur viņa šitāda stipra, forša un pašpietiekama te Latvijā sev līdzvērtīgu partneri atradīs??!} bet še tev nu bija! 53 gadu vecumā viņa apprecējās, tagad laulībā jau 4 gadus. neiet, protams, kā pa sviestu, bet mēs visi bērni zinām, ka tik laimīgu mammu savu mūžu neesam redzējuši. beidzot nu ir īstais. un kā viņa pati saka, bija vērts gaidīt.

otra lietas, kas, man liekas, šeit tik pat svarīga… tā kā tu esi meita, tu vari klausīties viņas raudāšanu uz pleca, bet padomi un citādi risinājumi būtu viņas draugu ziņā… ja viņai tādu nav, tad laikam jāievieš… katrā ziņā, mana stingra pārliecība ir, ka bērniem nav jājaucas vecāku privātajā dzīvē. pat ja viņi paši to prasa

[i]es ieteiktu psihologu/psihoterapeitu[/i] viņa pati ir arī ar augstāko psihologa izglītību, arī pati iet pie psihologa.
[i]Lielākoties apmiruši. Vai nodzērušies. Vai galīgi nederīgi kopdzīvei. Elementāra statistika.[/i] šķiet, ka tā arī ir.
[i]Vajag draudzeni, ar kuru kopā iziet tautaas un vispar interesanti pavadit laiku [/i] jā, šis arī man liekas, ka ir svarīgi. Viņai ir dažas draudzenes, bet tās arī izmisušas, vienas un jau padevušās meklējumos.
Kur tad var braukt ceļojumā viena? Vajag kompāniju.

ir māja, mašīna..

Man viņa jau patīk

Tipisks savas paaudzes produkts. Piedod, ka tik skarbi, bet pati tai piederu, tāpēc cērtu bez žēlastības. Ārēji kā madonnas, iekšā – tipiskas kristīnes. Negrib reāli lūkoties uz dzīvi, nemeklē un neredz dzīvei jēgu ārpus attiecībām» Žēl, ka viņai nav kādas ciniskas, humorīgas draudzenes, tiešām žēl. Bet vispār situācija trauksmaina, ņemot vērā dzimtas notikumus, labi, ka ir viņai bizness.

[i]53 gadu vecumā viņa apprecējās, tagad laulībā jau 4 gadus.[/i]
kur viņa satika to vīrieti?

tiešām vajadzētu pa kūtortiem padzīvoties ja ne citādāk, gan jau kāds francūzis pacels pašapziņu

undercover
Ar šādu noskaņojumu un ņaudēšanu patiešām problemātiski, jāmaina tā attieksme

[b]Primula[/b] viņai ir kauns par šo situāciju, ka ir viena, kur nu vēl apspriest forumā. Un arī es nejūtos īpaši labi to te apspriežot, bet es zinu, ka viņa man drīz atkal zvanīs, teiks, ka jūtas ļoti slikti, ka katra diena sākas ar sāpēm un sevis pārvarēšanu… un man ir jābūt tam stiprajam plecam.

undercover
nafig kompaaniju? man piemeeram loti patiik vienai atpuusties, vari atrauties kaut, un nav neviena blakus ar kura intereseem ar vajadzeetu rekinaaties. varbuut vinekaarsi jus pashi esat radijusi mammai taadu priekstatu, ka vienmeer kadam ir jaabuut blakus…
neesi meeginaajusi mammai pateikt, lai pameegina atrauties viena?

Mana mamma arii no shitaam te stiprajaam… Ap gadiem 50 ar 3 beerniem puuraa, nu labi, jau lieliem gandriiz, satika pashreizeejo dziivesbiedru, i neko, dziivo jau gandriiz 10 gadus. Kaa jau visi dziivo, nekas jau nav ideaals, bet nu tas pieraada, ka ir gan iespeejas .
Aa, nu jaa, un satika vinja to saveejo briidii, kad pati bij sanjeemusies jaunai, skaistai dziivei, neiespringstot uz veci pie saaniem .
Taa ka droshi vien nevajag seedeet sienaas, bet nevajag arii paaraak iespringt uz to lietu, gan jau viss labais, kam jatnaak, atnaaks pats .

undercover
tu savu mammu te izliec kaa taadu galiigi nevariigu buutni iekseeji, tipa areejais veidosl stiprs iekseejs nu nekaads, taa nav un nevar buut
ja cilveeks ir speejigs radiit un vadiit savu kompaaniju vinsh diendienaa vientulibaa spilvenaa nesnukst, ne taadi shie laudis, jaa paris reze gadaa panaudeet var, bet ne dien dienaa

undercover
atbildot uz jautājumu un turpinot, ko te iepriekš cilvēki rakstījuši. nu ja. viņa pēc šķiršanās, tā teikt, nospļāvās un pateica, ka nav kazai piena, ta nav! un nevaig ar\’! gāja uz psihoterapiju, lasīja grāmatas, tusēja ar draudzenēm – gan pa operu, gan pa baseiniem, krogiem, brauca ceļojumos (nu viņas tur trīs trakas bābas trīs dienas gar jūru gāja) nodibināja kaut kādu tur interešu klubiņu, lai vietējai sabiedrībai būtu kur sanākt kopā un saturīgi pavadīt brīvo laiku, sāka dziedāt korī. īsāk sakot, atplauka, aizmirsa sāpes, kļuva pašpietiekama. un tad _nejauši kā tas vienmēr mēdz notikt, viņa satika vienu vīrieti, ar kuru, kā vēlāk izrādījās, viņi ir bijuši vienās ballēs, bet dažādās kompānijās. viņš viņu bija pamanījis, viņa viņu nē _{arī tas tikai vēlāk noskaidrojās} nu, šamējais ar\’ kādu laiku atpakaļ no savas otrās sievas bija šķīries, tā nu viņi, kā paši smejot saka, veci celmi, sāka kopā iet uz teijāteri, gar jūru staigāt, pa Latviju apkārt braukāt, par dzīvi runāt. darunājās un tagad mums jāklausās: \”mans Viktors var visu!\” pirms tam viņai ar\’ bij\’ tādi tirliņi, uz priekšu-apakaļ bakstāmi. nuja. un te arī slēpjas tās viņas grūtības – ja visu mūžu veci esi pa savai stabulei dzenājusi, grūti pieņemt, ka nu tev pretī tik pat stiprs cilvēks, tā teikt, partneris šī vārda vislabākajā nozīmē. bet viegli viņai nava. bet labi

[b]Netty[/b]
Pret visiem citiem -pret mums, divām meitām (bez tēviem), biznesā, dzīvē – visur viņa ir nikna lauvene, drausmīgi spēcīga persona, bet attiecībā pret vīriešiem – viņa gatava izklāties… nekad neko stingru nav nevienam teikusi, nekad nevienu nav pasūtījusi… nekad nav apzinājusies savu vērtību. Galvenais, lai kāds būtu blakus, kaut pēdējais lupata…

[b]Varrvara[/b] Tev taisnība.
Viņa arī saka, ka bizness ir viņas vienīgais glābiņš.

no manas mātes pieredzes- manai mātei bija gandrīz 47, kad nomira mans patēvs, apmēram gadu viņu mēģināja \”kaut ko\” atrast Latvijā, bet ņemot vērā viņas stāvokli sabiedrībā utt. viņa nonāca pie secinājuma, ka Latvijā šai vecumā normālu vīriešu nav. Tā kā viņa man super zina angļu valodu, tad yahoo čatā iepazinās ar vienu ārzemnieku- no sākuma čatoja katru vakaru pa 4 stundām un tā apm. 6 mēneši, pēc tam ārzemnieks atbrauca uz Latviju un viņi pēc 2 mēn. kopdzīves apprecējās. Tā nu tagad viņi jau kopš 2003.gada dzīvo precētā kārtā šeit pat Latvijā, viņas vīram arī ir prestižs darbs ar labu atalgojumu un kopsummā ņemot- mana māte noteikti ir laimīga.

[b]Primula[/b] es Tev saku – tieši tāda arī viņa ir. Tieši tāda. Tas ir milzīgs kontrasts – kāda viņa ir ārēji un kāda iekšēji. Viņa ļoti rūpīgi to slēpj.

undercover, par ko, par ko viņai ir kauns – ka ir viena?
jā, nu smagi. varētu būt kauns sabrukt, palaist biznesu vējā paviršību dēļ. bet redz, cik vecmāmiņu mantojums dzīvs – bez veča tu neesi nekas! ar jaunāku džeku attiecību ilūziju uzturēt gan nebija kauns…

undercover
nu redz pamazaam tu saac vinu atklaat
peec shii teksta
Pret visiem citiem -pret mums, divām meitām (bez tēviem), biznesā, dzīvē – visur viņa ir nikna lauvene, drausmīgi spēcīga persona, bet attiecībā pret vīriešiem – viņa gatava izklāties… nekad neko stingru nav nevienam teikusi, nekad nevienu nav pasūtījusi… nekad nav apzinājusies savu vērtību. Galvenais, lai kāds būtu blakus, kaut pēdējais lupata es tev ieteiktu vienkaarsi vainai aciis pateikt sho visu, lai padomaa, taa teikt ar bomi pa galvu, zin dazreiz pielec

[i]lai pameegina atrauties viena?[/i] esmu teikusi, viņa saka, ka negrib viena… kauns…

[b]Varrvara[/b] Tu runā tieši tā pat kā es!!! Tieši tāpat!!! Man tādas dusmas!!! Bet es nezinu, kā lai viņu izsit laukā no šīs attieksmes…

undercover, piedod vēlreiz par skarbumu, bet kā mani tracina šajā situācijā tas, ka Tev jākļūst viņai par personīgo psihoterapeitu. mana stingra pārliecība ir, ka NEDRĪKST bērnu padarīt par līdzatkarīgu savās problēmās!!! var lūgt atbalstu, bet jājūt robeža, līdz kurai tas ir pieļaujams. ja viņa netiek galā, jāmeklē profesionāla palīdzība!

Laikam jau viss skaidrs… Man atliek vēl un vēl teikt viņai visu to, ko jūs man te uzrakstījāt un ko jau esmu 100x teikusi… un cerēt… uz laimīgu sagadīšanos.

[b]Varrvara[/b] esmu viņas \”psihoterapeits\” kopš sevi atceros un mani tas vairs nededzina…
Bet es zinu, ka saviem bērniem to visu negāzīšu virsū.

NEDRĪKST bērnu padarīt par līdzatkarīgu savās problēmās
Pievienojos. Nepatīkams egoisms.
Nezinu, vai 45 gados sevi vairs mainīs. Ja es būtu vīrietis, šitādu te stipro, \’\’es visu varu\’\’ un vēl ar aizspriedumu jūru – nu pasakiet, kādēļ man jācieš.
Cik tādas sievietes apkārt satieku – periodiskas, īslaicīgas attiecības.

Paldies par stingrajiem un gudrajiem vārdiem. Man tas bija labs atbalsts.

Laikam jau varētu slēgt tēmu ciet.

Nevari slēgt tēmu, jo ciemiņš. Varbū tehniskajā var ielikt linku uz tēmu un palūgt slēgt.

[b]Taiga[/b] bet dziļi sirdī, zem tā \”visu varu\” ir maiga, trausla būtne, kurai arī ir auksti ziemas vakaros…
Un tā visuvarenība jau ir attīstīta tieši dēļ tā, ka nav bijis blakus neviens, kurš to sniegtu – atbalstu, morālu, materiālu, jebkādu.
Aizspriedumu, jā… ir. Bet kurš mēs esam ideāls? Man tomēr dalītas jūtas šajā sakarā, jo, zinot visas viņas sāpes, liekas, ka nav taisnīgi… un gribētos redzēt viņu laimīgu. Bet viņa nespēj būt laimīga viena.

Labi, eju uz tehnisko…

undercover
ir maiga, trausla būtne, kurai arī ir auksti ziemas vakaros…
nu, tad, kā jau te teica, viņai ir ar psihoterapeita palīdzību jāattīsta pašpaļāvība un pascieņa, jāatrisina vecās sāpes un kompleksi, kas liek audzināt to biezo bruņu apkārt un izskatīties kā . iron maden jo neviens vīrietis tak nevar iedomāties, ka zem tām dzelzs bruņām ir tāda sieviete, kā raksti. un viņai ir JĀGRIB izkāpt no tām bruņām ārā. bet principā vieglāk ir raudāt meitām uz pleca, lūgt žēlastības dāvanas, domāt cik tas ir netaisnīgi _{ha! kad ta dzīve taisnīga bijusi??!} un žēlot sevi. tā ir vieglāk un ierastāk. ja viņa pati nespēj no šī apburtā loka iziet, es tavā vietā, kā meita, viņai dažus skarbus vārdus šai sakarā pateiktu. un kā risinājumu – terapija.

esmu viņas \”psihoterapeits\” kopš sevi atceros
tā jau man izklausījās… slikti, bet vēl labojami. nekļūstot cietsirdīga, Tu tomēr vari mēģināt mierīgi pateikt: – mammu, realitāte ir tāda kāda tā ir. iespēja satikt piemērotu partneri ir, bet ja arī tā nenotiks, dzīvē ir vēl daudz citu brīnišķīgu lietu – ceļojumi, mūzika, māksla, interesants darbs. ja ari tas nedod milzīgu prieku, tad lieko laiku tomēr notērē!
[b]undercover[/b,
iracionāli ir domāt, ka ciešanas un sāpes nesīs kompensāciju iejūtīga vīrieša veidolā.

Par spīti vispārējam optimismam no citām komentētājām varu teikt, ka jauku vīrieti satikt tādos gados nav nemaz tik viegli. Pirmkārt, jābūt tādā vidē, kur šie vīrieši apgorzās. Otrkārt, jābūt pietiekami harizmātiskai personībai, lai piesaistītu uzmnību. Ar izskatu tur būs ar maz, jo jaunākās tik un tā šai jomā pārspļaus.

Vārdu sakot, jābūt komplektam-gan labam ārējam izskatam, gan labam raksturam, gan dvēseles skaistumam. Tad iespējas satikt nevis vienalga kādu, bet tiešām foršu vīrieti ļoti paaugstinās. Nu un protams, nedrīkst sēdēt mājās, jo uz mājām neviena firma vīriešus nepiegādā.

Mēs varam malt un malt, ka dzīve bez vīrieša neapstājas, bet 40 gadnieku paaudzei vēl tomēr ir tā domāšana, ka vīrieti blakus vajag

[i]dzīvē ir vēl daudz citu brīnišķīgu lietu – ceļojumi, mūzika, māksla, interesants darbs. ja ari tas nedod milzīgu prieku, tad lieko laiku tomēr notērē![/i]
Es jau to saku, bet tas izmisums ir ļoti dziļš. Parastā atbilde ir, ka viņa nezin, kā lai nomoka dzīvi, ja nekas nemainīsies šajā jomā. Ja pēc … laika nekas nemainīsies, tad viņa to nevarēs izturēt… viņa nekad nespēs ar to samierināties. Laikam galvenā sāpe ir spēja ar to samierināties. Viņa negrib padoties dzīvei…

[i]40 gadnieku paaudzei vēl tomēr ir tā domāšana, ka vīrieti blakus vajag[/i] Tā ir. Vajag. Bet viņai vēl arī liekas, ka vīrietim jānāk pie viņas… bet kuram var ienākt prātā, ka viņa ir brīva?! īsāk sakot – apburtais loks…

nedrīkst sēdēt mājās, jo uz mājām neviena firma vīriešus nepiegādā

undercover
ir iespējams atrast vīrieti pēc 40 gadiem, tikai jārēķinās, kas visbiežāk šādam vīrietim aiz muguras būs ģimene, bērni. Ja nav pretenziju visu to komplektā dabūt, tad iespējas ir.
Manas vīramātes apmēram 3.laulība sākās 41 gada vecumā, vēl i bērnu paguva piedzemdēt. Tikai komplektā nāca jaunā vīra iepriekšējās 2 sievas (šad tad piezvanot vai ierodoties ar savām un viņu bērnu vajadzībām) un visi iepriekšējie bērni (4 laikam). Notikumi risinājās laukos, mana vīramāte ir šerpa sieva, tāpēc spalvas putēja, bet visumā atbildot uz autores jautājumu \”Jā, ir iespējams.\”

nedrīkst sēdēt mājās

drīkst un piegādā. mana aptuveni 40gadīgā kolēģe ielika savas ziņas kādā ārzemju iepazīšanās lapā (kas laikam nejauši viņai tika atsūtīta uz meilu). tad laikam turienes vīrieši sedz lapas uzturēšanas maksas, viņiem pat pēc astroloģiskas saderības piedāvā labos dāmju variantus. ja viņas piekrīt tikties, tad viņi tiekas un lemj, kā būt

viņi satikās un manupr\’\’at ar pirmo arī palika kopā. aizbrauca uz āmeriku un dzīvo kopā joprojām. tur arī esot pāris viņai zināmi vientuļi un lādzīgi un pārtikuši vīrieši. tā ka ārzemēs laikam ir lielāka izvēle

(c) 2008, http://www.calis.lv