Putekļains plauktiņš

pasaki algu, par kādu esi gatava strādāt pārbaudes laikā, piem., 250-300 ls uz rokas. noteikti piemini, ka pārbaudes laikam beidzoties, kad tev būs lielāka izpratne par saviem pienākumiem, bet darba devējam - par tavām spējām, jūs vienosieties par galīgo atalgojumu. tālāk vari minēt tekstu, ka normāla alga direktora asistentam būtu 500 Ls, ja uzņēmums lielāks par 50 cilvēkiem un asistents ir direktora aizmugure, kas izdara visu, lai direktors būtu direktors (c)

ja direktors nebūs kaut kāds personālliteratūru salasījies stulbenis, tad sapratīs, ka godīgāku atbildi dot nemaz nevar

________

Izlasīju čakli visu tekstu, jo tikko pati beidzu meklēt sev asistenti. Par vidējo algu nav ne jausmas kā citur maksā. Manējai pārbaudes laikā būs 350Ls pēc nodokļiem. Vēlāk atkarībā no spējām. Iespējams, ka atradīsi tādu vadītāju vai direktoru, kuram pofig kas notiek uzņēmumā un atļauj asistentei rakstīt atskaites utt, bet normāli tā nenotiek. Saņemsi tekstu drukāšanai un visu gatavu, kas jāuzliek uz papīra. Tas pats sekretāres darbs, atskaitot lietvedību un biroja kārtības uzturēšanu. Nekā diži apgūstama šajā amatā nav - darīsi to, ko direktoram nav laika vai vēlēšanās darīt.

_________

Man ir ļoooti laba izglītība (menedžmenta jomā), ar kuru es varētu ieņemt daudz un dažādus augstus amatus. Man ir ļoooti neslikta pieredze vadošajos amatos, bet...kad tomēr nolēmu pamainīt darbu, nācās attapties un nolaisties uz zemes. NEVIENAM es nebiju vajadzīga ne ar saviem smalkajiem diplomiem, ne atbilstošo pieredzi. Nē, nu vispār jau ņēma daudz kur, bet - par 250-350 Ls neto(!!!)
Uz tagadējo darbu aizgāju, jo saistīja tieši darbības joma. Un, lai gan amats atkal vadošais un labi izklausās, realitātē daru visu. Gan to, kas man būtu jādara, gan to, kas būtu jādara bosam, bet viņam nav laika/gribēšanas vai vēl hvz kas un daudz netrūkst, ka pēc cigaretēm jāskrien 😦 Es melotu, ja teiktu, ka man tas patīk; uzskatu par pazemojumu skriet no vienas Rīgas gala uz otru, lai aizvestu vislielākajam bosam kādu nevērtīgu faksu...Varētu minēt daudz piemēru. Neesmu vairs skuķēns un esmu atradusi no tā, ka kādam jābūt par pakalpiņu.
Gniidul, malacis, ka Tev ir lielas ambīcijas, tomēr nesaceries par daudz. Atceries, ka te ir valsts, kur pat apkopējai jārunā 2 svešvalodās un jābūt izglītotai ;))
Bet par algu - īzzī. Ja gribi tikt amatā, vari dempingot, bet nevajag nolaisties par zemu. Ja sauksi lielus ciparus, nemaz neceri, ka kāds to ņems par pilnu. Velkomēta realitātē!

____________

par algas prasīšanu - var jau izdomāt savu ideālo ciparu, var intervijā teikt vidējo pieņemamo, un var mēģināt arī izzondēt potenciālās darba vietas algu lielumu, lai aptuveni zinātu, uz ko mērķēt. Respektīvi, ja uznēmuma darbinieks omulīgi izvarās runāt par algas lielumu un saka, ka iztikt var, tad ir ok, bet ja metas sūdzēties, ka tiek atmesti graši, tad skaidrs, ka šefa palīgam maksās pavisam maz.

par pašu darbu - vispār jau jāuzmanās, jo sludinājumos neliks arī ne tik vilinošos pienākumus, visu jau mēdz izskaistināt. Viss ir atkarīgs no paša priekšnieka.
Cik esmu novērojusi visādu priekšnieku un viņu asistentu/palīgu/sekretāru savstarpējās attiecības (un saistībā ar darbu tādu iespēju ir bijušas daudz), tad milzīga nozīme ir viņu raksturu saderībai un asistenta spējai bezmaz nolasīt no acīm jau šefa nākamo norādījumu, būt ideālam buferim starp pārējo pasauli un šefu. Es pat nevaru ar vārdien noraksturot, kas tieši tas ir. Asistenatm ir jābūt spējīgam katru dienu sadzīvot un uzturēt labas attiecības ar priekšnieku, kuri parasti raksturā nav nekādu zelta gabaliņi, it īpaši, ja vēl vada lielu kolektīvu.
Līdz ar to šī raksturu saderība padarīs darba meklēšanu vēl grūtāku, jo jāspēj iepatikties potenciālajam priekniekam personīgi, viņam jājūt ar 6 prātu, ka tieši šī meiča būs ideāla labā roka, ēna, un nekaitinās ar savu klātbūtni un izturēšanos.

par asistenta tikšanu direktora amatā - piekrītu vairuma izteiktajam viedoklim, ka tādu gadījumi ir visai reti un neiespējami. Ja tomēr to vēlies panākt, tad nāksies sevi "lauzt" ikdienas asistentes darbā. Jo, kas rāpo, tam nav lemts lidot un otrādi. Ļautiņš, kam asinīs ir priekšnieka rakstura īpašības, negribēs palikt visu laiku ēnā, darīt darbus, kas ir daudz par zemu viņa patiesajām prāta spējām, un pats galvenais - nevarēsi sadzīvot ar tiešo priekšnieku, nu nevar būt kopā divi līdera tipa cilvēki, agri vai vēlu šķīdīs dzirksteles.